Par mumsLATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
RU LV
Dome domā
Kultūra
Dienasgrāmata
Brīvdienas
Notikumi
Baltijas centrs
 
 

14.6
2015

Latvijā piemin padomju represiju un deportāciju upurus

Autors: R A

Latvijā svētdien notiek atceres pasākumi, pieminot Komunistiskā genocīda upurus. 1941.gada 14. jūnija naktī Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā daudzus tūkstošus ģimeņu pamodināja bruņoti vīri, lai paziņotu, ka dažu minūšu laikā ir jāsakravājas, un nogādātu viņus vilcienu stacijā.

Tur vasaras naktī no miega uzceltos jau gaidīja mājlopu pārvadāšanai domātie vagoni, kuros apcietinātie tuvāko nedēļu un mēnešu laikā tiks nogādāti dažādās Sibīrijas sādžās un nometnēs.

Upuru piemiņai "Latvijas Politiski represēto apvienības" rīkotaja gājienu no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim.
Valsts augstākās amatpersonas un iedzīvotāji pie Brīvības pieminekļa novietoja ziedus.

Tiem, kas izsūtījumu pārdzīvoja un atgriezās, dvēselē palikušas dziļas rētas, uzrunā pie Brīvības pieminekļa Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Viņš norādīja, ka šodien mēs pieminam un cilvēcei atgādinām par to, kas notika pirms 74 gadiem.

"Tā bija vasaras nakts. Bez brīdinājuma uztrūcināti mājinieki, skaļas balsis, bērnu raudas, steidzīga mantu krāmēšana un garš ceļš lopu vagonos uz PSRS Tālajiem Austrumiem. Tā ārēji var raksturot 14. jūnija notikumus, bet to, kādas emocijas pārdzīvoja izsūtāmie, kas notika šo cilvēku domās un sirdīs, šodien uzzinām no atmiņu stāstiem. Pazemojums un izmisums mijās ar neziņu un bailēm par savējiem, par mīļajiem, par bērniem un sirmgalvjiem," sacīja prezidents.

Bērziņš akcentēja, ka sieviešu, bērnu, gados veco cilvēku izsūtīšanu komunistiskā vara pamatoja ar ģimenes galvas arestu. Sievietes un bērnus nosūtīja uz kolhoziem Sibīrijā, vīriešus – uz GULAG nometnēm, kur ieslodzītajiem piesprieda labošanas darbus vai nāves sodu.

"Izsūtījumu upuri ir pārcietuši neiedomājamu necilvēcības paraugstundu – bez tiesas notiesāti, izturējuši badu, aukstumu, slimības, pieredzējuši tuvinieku nāvi, strādājuši vissmagākos darbus un uz mūžu iedragājuši savu veselību.  Izdzīvojušie deportētie dzimtenē varēja atgriezties tikai piecdesmito gadu beigās," pauda Bērziņš.

Prezidents arī pauda, ka nekad no represētajiem nav izskanējis aicinājums ļaunu atdarīt ar ļaunu.

"Šādi piemiņas un atceres brīži liecina par sabiedrības spēju just līdzi un vienlaikus novērtēt to, cik dārga ir mūsu brīvība un neatkarība. Arī šodien, pulcējoties šeit, mēs varam droši sacīt, ka 1941. gada 14. jūnija notikumi nav aizmirsti, tos no tautas atmiņas nav izdzēsuši arī piecdesmit okupācijas gadi. Kopš 1987. gada 14. jūnija - šeit pie Brīvības pieminekļa notiek deportācijas upuru piemiņas brīži. Arī šodien esam sanākuši kopā, lai atceroties noliektu galvas, godinot izsūtījumā nogalināto un mirušo piemiņu, un būtu kopā ar visiem, kas izdzīvoja un atgriezās," piebilda Bērziņš.

 
 
 
Komentāri (0)
Palika simbolu
 
Dome domā
Kultūra
Dienasgrāmata
Brīvdienas
Notikumi
Baltijas centrs

Оформить подписку на новости