Par mumsLATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
RU LV
Kultūra
Dienasgrāmata
Brīvdienas
Ziņas - Новости
Notikumi
 
 

19.1
2022

AZERBAIDŽĀNA: 20. JANVĀRIS – VISAS TAUTAS SĒRU DIENA

Autors: Vladimirs REŠETOVS
Fotogrāfijas autors: press

1990. gada janvāris azerbaidžāņiem paliks atmiņā uz visiem laikiem. Tāpat kā precīzi gadu vēlāk, šī janvāra diena kļuva asiņaina arī Viļņā un Rīgā. Agonijā esošā padomju impērija, brukdama un jukdama, nežēlīgi nogalināja savus nesenos pavalstniekus, civiliedzīvotājus

Atgādināsim, ka jau tālajā 1987. gadā totalitārā režīma mīkstināšanas, tā sauktās perestroikas apstākļos ar PSRS varas iestāžu piekrišanu sākās azerbaidžāņu masveida deportācija no Armēnijas un Kalnu Karabahas apgabala, bet Armēnijas varas iestādes jau sapņoja par sava senā Azerbaidžānas reģiona pievienošanu savai teritorijai. 1988. gadā pret opozīcijas mītiņu Tbilisi tika izmantots militārs spēks.

Afganistānas karā iegrimusī Maskava kādu laiku nereaģēja uz protestu uzliesmojumiem nacionālajās republikās.

Tikmēr pieauga starpetniskā spriedze. Leģitīmi protesti Baku un citās Azerbaidžānas pilsētās pret Kremļa politiku, tā faktisko izdabāšanu Erevānas teritoriālajām pretenzijām kļuva arvien masveidīgāki. Azerbaidžānas civiliedzīvotāji pieprasīja apturēt Kalnu Karabahā notiekošo, bet Maskava izlikās, ka viss notiek pēc demokratizācijas politikas.

Naktī no 1990. gada 19. uz 20. janvāri ar tiešu Mihaila Gorbačova pavēli Baku un vairākos Azerbaidžānas reģionos tika ievests 26 000 cilvēku liels militārais kontingents un tika veikti civiliedzīvotāju slaktiņi, izmantojot smago bruņutehniku ​​un dažāda veida ieročus. Baku ieņemšana, ko veica padomju armijas specvienības un liels iekšējā karaspēka kontingents, bija īpaši nežēlīga. Asiņainā slaktiņa rezultātā Baku un tuvējos rajonos tika nogalināti 147 nevainīgi cilvēki, 744 tika ievainoti. Tie bija gan jauni, gan veci cilvēki – vīrieši, sievietes, arī bērni.





Padomju karavīri atklāja uguni pa dzīvojamām mājām, automašīnām, ātrās palīdzības automašīnām. No militārpersonu izmantotajām aizdedzinošajām lodēm sadega milzīgs skaits valsts un personīgā īpašuma. Padomju karaspēka darbībās tika novērotas visas nozieguma pazīmes, pēc kurām jau 1945.-1946. gadā starptautiskais tribunāls notiesāja daudzas personas, kas pazīstams kā Nirnbergas process.

Karaspēkam un iekšlietu daļas armijas vienībām apspiežot protestus, tika arestēts 841 cilvēks, daži no sagūstītajiem tika nosūtīti uz dažādiem Padomju Savienības cietumiem.

Uzreiz pēc traģēdijas, 1990. gada 21. janvārī, valsts līderis Heidars Alijevs, kuru tobrīd no augstajiem amatiem PSRS atcēla Gorbačovs, ar saviem ģimenes locekļiem ieradās Azerbaidžānas pārstāvniecībā Maskavā, kur viņš publiski visas pasaules priekšā asi nosodīja asiņaino slaktiņu Baku, nodēvējot karaspēka ievešanu naktī no 19. uz 20. janvāri par bruņotas agresijas aktu un totalitārā komunistiskā režīma noziegumu pret Azerbaidžānas tautu.

Šie notikumi, ko nosauca par “asiņaino janvāri”, kļuva par detonatoru azerbaidžāņu tautas vēl lielākai vēlmei pamest “ļaunuma impēriju” un atjaunot savu valstisko neatkarību.

Kārtējo reizi nošaujot civiliedzīvotājus laukumos un ielās, kā tas agrāk notika Ungārijā un Čehoslovākijā, komunisms parādīja savu īsto dzīvniecisko seju. Un tad līdzīgi notikumi notika arī citās padomju briesmoņa vietās.

Gadu vēlāk no asinsizliešanas neizbēga arī Viļņa un Rīga. Visa šī traģēdiju ķēde galu galā pēc augusta puča izgāšanās bija dabiska un noveda pie PSRS likvidācijas 1991. gada beigās.




Azerbaidžānas iedzīvotāji godina 20. janvāra traģēdijas upuru piemiņu, apmeklē Mocekļu aleju, kur atdusas par valsts brīvību kritušie, un noliek uz viņu kapiem koši sarkanas neļķes, kas kļuvušas par traģēdijas simbolu.

Latviju un Azerbaidžānu jau sen saista spēcīgas draudzības saites un kopīgs neatkarības cīņu ceļš. Šis sēru datums vieno mūsu tautas, atgādinot par to, cik augsta cena jāmaksā par brīvību. Mūžīga piemiņa bojā gājušajiem...
Komentāri (0)
Palika simbolu
 
Kultūra
Dienasgrāmata
Brīvdienas
Ziņas - Новости
Notikumi

Оформить подписку на новости