"Dziesmu un deju svētku tradīcija 2023. gadā atzīmēs 150 gadi - tas ir nozīmīgs laika nogrieznis visaptverošai un unikālai kustībai, kas cauri laikmetiem un vēsturisko notikumu līkločiem ir spējusi vienot un iedvesmot. Epidemioloģiskie apstākļi radījuši līdz šim nepieredzētas grūtības tradīcijas saglabāšanai un ikdienas procesam, kam ir milzīga nozīme," pauda Kultūras ministrijas Nauris Puntulis (NA).
"Šobrīd ir izdarīts viss iespējamais, lai Svētki notiktu nākamgad - gan piešķirts papildu vienreizējs finansējums kolektīvu vadītājiem, gan 320 000 Covid-19 paštestu, un no 1. marta varēs atsākt pilnvērtīgu ikdienas darbu, lai nākamvasar mēs visi kopā piedzīvotu neaizmirstamu Svētku laiku," pauda ministrs.
Jau iepriekš ziņots, ka Dziesmu svētku kustībā iesaistītie virsdiriģenti atklātā vēstulē pauda bažas par Dziesmu svētku norises apdraudējumu 2023. gadā, ja martā netiks atsākts pilnvērtīgs mēģinājumu process.
Dziesmu un deju svētku likums nosaka, ka Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados. Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) 2021. gada rudenī apkopoja dažādu Svētku sagatavošanā un sarīkošanā iesaistīto māksliniecisko kolektīvu vadītāju, pašvaldību, Svētku māksliniecisko darba grupu, LNKC konsultatīvo padomju argumentāciju un viedokļus, izvērtējot iespējami labāko Svētku organizēšanas laiku. Jautājums skatīts Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes sēdē, kā arī Dziesmu un deju svētku padomē.